Ak šausmas, 4.diena.
Šeit es sapratu, ka iepriekšējā vakarā esošās kontrakcijas bija nekas un to, ka drīz, pavisam drīz.
Visu nakti īsti negulēju, jo vilka muguru, vilka vēderu un sajūtas nebija labas. Protams, rīts sākās agri, temperatūras mērīšana, zāles, pateicu māsiņai par to, kas notiek un gaidīju brokastis un ,protams, ārstu. Ļoti ilgi jau gaidīto ārstu.
Biju jau visus apzvanījusi un gaidīju ģimeni ierodoties un atvedot man vajadzīgās lietas. Pirmais mazbērns, kurš nāk pasaulē ar izsaukuma zīmi un vērienu, kas gan var būt labāks. Ļoti gaidīju pazīstamās, tik ļoti tuvās sejas, jo slimnīcā bija vientuļi. Bet tikmēr atkal uz rīta tonīšiem. Viss bija labi, sirsniņa jauka un nomierinoša, kontrakcijas tik ļoti neuzrādījās, laikam bija nomierinājušās, bet kaut kas bija redzams.
Sagaidīju ārstu, vīrieti. Šausmas. Panika, pirmo reizi biju pie vīrieša ginekologa. Tā jau jutos neērti, jo joprojām tecēju un vēl vīrietis. Nu neko, pārvarēju savas smieklīgās iedomas un devos. Ņemot vērā kontrakcijas naktī, mazais gribēja tikt ārā. Pēc pārbaudes sapratām, ka atvēruma nav. Ūdeņi arī bija normālā krāsā, tā kā varam vēl pagaidīt. Tikai tagad ārsts pateica, ka tiešām 100% būs.
Tas varēja būt šonakt, vai rīt, vai parīt, bet manas vēlmes bija izpostītas.
Esot stāvoklī es iedomājos savas dzemdības. Pati dzemdēšu, bez atsāpināšanām un citām medicīniskām iejaukšanām, esmu sieviete un tas ir mans pienākums, es to varu. Tikai tagad bija divi scenāriji, vai nu šonakt būs atvērums, jo mazais dikti spiedās uz leju un vilka visu ko varēja, vai arī rīt būs jāsāk stimulēt. Un bdššššš, mans sapnis pie šī uzsprāga kā balons. Jautāsiet manas sajūtas? Nesaprašana. Tam visam pa virsu bija galvenā doma, lai viņam viss ir kārtībā. Protams, es saprotu, ka nesagatavots pasaulei, dzimis gandrīz divus mēnešus ātrāk, viss būs savādāk. Es sapratu. Nezināju kā, bet zināju, ka būs. Es biju gatavojusies krūts barošanai, ilgai barošanai, bet vai es to varēšu? Es zināju kā aprūpēt mazuli, bet kā nesagatavotu ārpasaulei? Kas nāk tam līdzi, kādas sekas? Tā visa bija migla, lielāka par to kādā bija ezītis.
Man atlika atkal tikai gaidīt. Ik pa laikam ārsts ienāca, pajautāja kā jūtos, vakarā atkal uz tonīšiem, kurā bija kontrakcijas. Mēs bijām gatavi, ka kļūsim par vecākiem ātrāk. Bijām gatavi, ka puisim būs pašam viss jāsariktē, jo mājās nebija pat gultiņa. Viss stāvēja pie omēm savests, jo gaidīja 7 mēnešus, lai vestu mājās. Es biju pilnībā izmesta no laivas, bet tā kā pēc horoskopa esmu zivs, ūdens ir manas mājas, un es peldēju. Pa straumi, pret straumi, horizontāli, vertikāli, peldēju un gaidīju, kad tas notiks.
Ejot gulēt turēju roku uz vēdera un ķermeni pārņēma trīsas, jo zināju, ka drīz turēšu rokas pie viņa, nevis pie sevis. Drīz viņa smaids būs pie mums un viņa rociņas manā.
Ir grūti gaidīt nezināmo, bet domāju, ka tad mēs izaugām. Vismaz es izaugu, paliku tā pati tikai izaugusi, sajūtās un domās. Nekam citam nebija nozīmes kā tikai viņa drošībai un veselībai. Ārsti mani mierināja, ka viss būs labi. 32.nedēļa vēl ir labi, jo ir arī trakāki gadījumi, kad bērniņš grib pasaulē vēl ātrāk. Mēs varējām lūgt Dievu un pateikt paldies.
Tā es arī darīju, klusi pie sevis pateicos Viņam par visu un lūdzu sargāt manu mazulīti. Tā kārtējo nakti ar asarām acīs, jau iesildītā slimnīcas gultā, šoreiz ar savām drēbēm nevis baltu slimnīcas halātu, mēs devāmies sapnīšu pasaulē. Visiem zināms, ka jo ātrāk aiziesi gulēt, ātrāk pienāks jauna diena.
Tā ir tikai tad ja naktī nav jāceļas, bet mums bija….
Šodien, es uz šo visu atskatos kā traku karuseli. Viņš skaisti čuč savā gultiņā vēl 9:00 no rīta, tik apgriezies otrādi un kājas stāv uz spilventiņa, galviņa otrā galā. Tā viņš dara, pieceļas, apgriežas un čuč. Paskatoties uz viņu nekas neliecina par notikumiem pirms gada, ja nu vienīgi mana iekšiene, ar kuru es jūtu to visu un mūsu visu atmiņas, sajūtas un izjūtas. Katrs ģimenes loceklis izjuta savu, bet bija skaidrs, noraizējušies ir visi.
Pirmo dienu lasi šeit
Otro dienu te
Bet trešo šeit
Un gaidām nākamo, jo mūsu stāsts tagad tikai uzņem apgriezienus..
4 domas par “Ceļā uz satikšanos 4.diena”