Pirmais gads dārziņā

Es, ērti iekārtojusies darbistabas krēslā, kājas uzlikusi uz “klubkrēsla?”, nezinu, bet ērti iekārtojusies, rakstu tev. Tu uz doto brīdi guli savu ierasto pusdienas laiciņu. Tad man ir brīdis brīvs, nezinu kā būs ,kad veselu mēnesi neiesi uz dārziņu. 😀 Mēs tiksim galā, jo vienmēr esam tikuši, pareizi? Kopā sportosim un darīsim visādas bērnu lietas, bet šodien ierakstīšu vienu paliekošu rakstu par tavām bērnu dārza gaitām. Par to daudz šeit neesmu runājusi, bet sakarā ar to, ka pirmais oficiālais gads ir beidzies gribu ,lai paliek atmiņā.

Tātad, tu dārziņā sāki iet 2,2 gadu vecumā. Parasti iet no 1,5, bet vienkārši nebija vietas. Tad deviņus mēnešus baudījām kopā būšanu. Pirmie mēneši pāris, bija traki. Ilgi ne, salīdzinoši ātri pieradi, bet par sākumu.

Audzinātājas tev super foršas, viena pat dzīvo pretējā mājā. Tu gāji 3.grupiņā “Lāčuks”. Trāpījām tieši īstajā. 😀 Pirmās pāris nedēļas es gāju tev pakaļ jau 12:00. Atstāt uz diendusu vienojāmies tikai tad,kad būsi gatavs. Tā kā grupiņā biji kopā ar bērniem, kas ir jau gājuši gadu dārziņā, domājām, ka ātri saradīsi, jo tie jau atbalsta. Nebija daudz, bet bija arī citi,kuriem tas bija satraucošs laiks. Aizvedot tevi uz turieni, nebija neviens rīts, kad mājās gāju sausām acīm. Man šķiet, ka pats sāpīgākais vecākiem , ir dzirdēt bērna raudas un sāpes. Tu negribēji laist mājās, un kad izdevās ievest grupiņā, tev tur bija sava vietiņa,pie loga bija krēsls, uz kura tu vienmēr sēdēji un gaidīji mammu. Kad tev bija skumji tu gāji tur sēdēt. (Tagad atceroties acīs asaras ,šausmas :D) Ļoti grūti bija to apzināties, bet dārziņš ir laba vieta un lieta, kas nāk par labu bērniem, tādēļ man nebija doma tevi nevest, kaut dažreiz gribējās paķert ,samīļot un aizlaisties uz mājām, lai tik tu neraudi. Tāds bija tas mūsu sākums.  Priecājos par trešdienām,kad tevi veda tētis, jo man bija jābrauc uz skolu un varēju nelauzt sirdi. 😀

Pagāja kaut kādas pāris nedēļas, kad jau biji gatavs palikt arī uz diendusiņu, tad gāju pakaļ uzreiz pēc launaga. Vēl kādu bēdīgu reizi gāji pie loga,tā bija tava miera ostiņa. Tad nemaz nemanot viss bija lieliski. Tikām vaļā no knupja ļoti ātri, pusdienas laikā. Mājās vēl vajadzēja. Sadraudzējies, jau daudz mazāk meklēji mieru pie loga. Tā šis laiks pagāja. Tagad jau dzīvojies un bez problēmām.

Dārziņa laikā tu tik ātri izaugi. Runāšanas ziņā, dažādu lietu darīšanā. Vispār tik liels un uhh. Lepnums plūst pa katru šūniņu.

Par lietām,kas bija jāpielabo? Hmm, satvēriens, vispār rociņu stiprums. Tev patīk spēlēt futbolu, tādēļ skaidrs, ka kājas tev ir stipras. Rokas vajadzēja trenēt, tādēļ bieži vēri pērlītes dārziņā, sākumā ar lielākiem priekšmetiem, tad jau mazākiem. Jums tur notika visādas nodarbības, dziedāšanas, dejošanas, matemātikas utt.  Sākumā podiņš gāja tā nosacīti, jo savu laiku ,kad biji iesācis iet un pats prasīt, kad vēl dārziņā negāji, kaut ko nostrādājām ne tā, ka pēc tam raudādams negribēji iet un es arī nespiedu. Neviens vēl nav palicis ar pamperu. Tagad dārziņā tu ej, mājās gan slinko. Ej tad,kad jāiet gulēt, jo tā var mazliet pavilkt laiku garumā 😀 . Gudrs tu esi, tad,kad jāguļ, tad pēkšņi gribas čurāt, dzert, mantiņu, un vēl visu kaut ko 😀

Draugi? Dārziņā jau īsti tik mazā vecumā draugi neveidojoties, katrs pats par savu mantu grozu uztraucas, bet tu saki,ka Estere un Deivids ir tavi draugi. Viendien teici,ka Ieva ir tava draudzene. 😀 Ir sanākuši arī pāris konflikti, par kuriem, starpcitu, tu mums pats izstāsti. Tas ir ļoti labi. Vienreiz tev viena meitene iekoda rokā, kāpēc,nu to gan nezinām. Vakar tev Kristens esot ieskrāpējis, jo tev neklausīja. 😀 Pie actiņas mazliet saskrāpēts. Jūs esot sākuši kauties. Kādēļ, nav ne jausmas. 😀 Tie tādi lielākie, nekas tāds vairāk dižs šajā nozarē nav bijis. 😀

Vakar bija tava pēdējā diena “Lāčuks” grupiņā. Audzinātājas iet atvaļinājumā, un pēc tam jau jūs ejat uz lielāku grupiņu. Esi izaudzis. :* Kamēr audzinātājas atvaļinājumā, tikmēr jūs esat salikti pa citām grupiņām, nezinu kā tur ies. Labi, ka būs arī tavas grupiņas bērni daži, tad domāju būs tā vieglāk. Pēc tam mēnesi dārziņam ir atvaļinājums. Viss dārziņš būs ciet. It kā ir opcija pieteikt uz to laiku citā dārziņā, ko mēs arī izdarījām, bet vai vedīsim gan nezinu. Manšķiet, baigi traki, sākumā svešā grupiņā, tad svešā dārziņā mēnesi un tad atkal citas audzītes un grupiņa. Mēģināsim maksimāli sariktēt visu,lai varētu nevest to mēnesi. Tad mums būs tāds kopīgais atvaļinājums. 😀  Pēc šī brīvā mēneša vēl nezinam vai būsi pagaidu grupiņā un tad jaunajā, kas būs atlikušos dārziņa gadus, vai uzreiz. Bēdīgāk man liekas fakts, ka audzītes būs citas. Noteikti foršas, bet pirmās ir īpašas. Ļoti gribētu,lai viņas iet kopā ar jums, jo tomēr esat sadraudzējušies un pieraduši, bet nu. Mēs būsim kopā ar tevi, atbalstīsim un tu iejutīsies. Es zinu to.

Ēšana? Sākumā kaut ko ēdi ,kaut ko nē. Tagad cik jautāju esi ēdis visu. Pat to,ko mājās nē. 😀

Slimošana? Bija mēneši, kad pāris dienas biji dārziņā, un kur pāris dienas nebiji. Sākumā tā bija,ka slimoji, tādēļ priecājos, ka man ir tā iespēja būt tev blakus arī tad. Beigās jau pārsvarā biji. Varbūt kādu dienu neaizvedām, jo iedevām brīvdienu, bet tā dzeram vitamīnus D  un bērnu vitamīnus Happy Smile, kas ļoti ir palīdzējuši.

ĀĀĀĀĀĀ, dabūjām tavus pirmā gada zīmējumus, visus darbiņus,kurus biji taisījis. Vienkārši fantastiski. Saglabāšu ilgi ilgi, lai rādītu tev ,taviem bērniem un noteikti arī mazbērniem. 😀 es nespēju tādas lietas izmest, tādēļ būs jāiekārto kāda noliktava 😀

Tu esi tik ļoti izaudzis pa šo gadu. Nezinu,kur tas laiks aizskrējis, bet viņš ir bijis piedzīvojumiem bagāts.